zdx piezīmes

Tātad ir tik daudz kas noticis kopš pēdējā mana ieraksta. Ko vienkārši šodien ceturtdeinas vakārā vnk gribējās, kaut kur uzrakstīt. Domāju ka apraksts varētu izvērsties apmēram viena mēneša apmēros. Pirmais. Tātad jūtos lepns par to ka noliku skolas eksāmenu autoskolā, bet nejūtos lepns par to ka noliku viņu ar piekto reizi. Bet biju bišku spītīgs par to ka ūčiks avtāskolā teica ka nevar eksāmenu nolikt mācoties tikai datorā, tā kā es no datora diezagn esmu atkarīgs, tapeč nemazam nebiju iegādājies šis grāmatas. Bet pats galvenais ka noliku. Tā vakar bija skolas braukšanas eksāmens. njjjaa. gāja labi noliku ar pirmo reizi, kaut arī bija stulbas, debīlas, pretīgas kļūdas, bet visi taču esam cilvēcīgi. Tagad ieejam finiša taisnē un gaida’m megā, giga Cē Es Dē dē eksāmenu. Ziniet baigi gribas tās tiesības.

Biju uz improvizācijas teātri “Hamlets”. Hmm nu ko lai saka.. nekas nav mainījies. Kaut arī biju sākumā diezgan pret viņu.. tomēr šis pasāciens spēj noteikti uzlabot garīgo. Vakarā sanāca vienam doties mājā Uz savu domiku. Un atkal bija tas pizdatais šoferīts. Šoferītim vnk respekt. Atkal viņš lamājas. Atkal viņš dziedāja. Atkal viņš koļīja. Atkal viņš mani negribēja laist ārā pieturā. Atkal … nu jā. Karoč tā trešā deina bija forša.

 Tad par šo nedēlu varētu bišku pagruzīties. Njā. Vispār jau tā skola ir baigais sviest negribas. It sevišķi šī medēļa. Visu laiku kaut kādi kontroldarbi, referāti, dabīli mājas darbi un tā tālaķ un vēl tālāk un vēl dziļāk dē. Priecīgs biju par to ka LV dabūju 4. Ja lasat noteikti domājat, kas es tāds mudarasts kas neprot lV. Nu es saku neviens nav ideāls. mhhh. Literatūrā esam smagi iegrimuši O.Vācieša dzejas analīzē. Rīt jāanalizē vācieša dzejolis “Pūt vējiņi”. Jūtos bezspēcīgi. Negribas. Nomoka. uhh labi. Šodien bija vnk ļoti smieklīga zōlōģija. Nekas nebija jādara un visi smējās un vēl tie ix1 cilvāka smiekli apsēdināja uz zemes dažus labus. Un vē tie ix1 joki… es viņus nesaprotu bet visi smejas. pff.

Tā notiekti jāraskta arī par vienkārši ix cilvēku. Njā, ko lai saka. Sanāk mums mazas aizķeršanās, bet ko darīt man no vienas puses tās patīk, bet no otras liek urbties sevī. Jo bez tādām nebūtu eķšena. Un ja vis noskaidrojas ši  pieķeršanās tikai un vienīgi aug. Sanāca mazi, ja tā vart saukt, starpgadījumi, bet pats galvenais man liekas ka esam sapratuši, ka tādas sīkas leitas neizšķirs, ka nav vērc mest mierā visu iesākto. Patiešām tā ir atkarība. Saku visu labo tiaki par ix..

 NU tā lieta kura jau man gribējās izstāsīt un pat pirms kāda’laika ielikt kādas bildes. Manā pagalmciemā uztaisīja strūklaku. Nu labi tā vien tādā čuriņa vien ir bet tasd nekas. Ne visos ciemos PAT TĀDA ir.. he man ciems atīstās. Un joks tāds. Šodien braucu mājās. Sktos sīkie bērni pie ciema tautas nama kaut ko darās un visur putas un tā tālak. nu ko tur daudz pievērst uzmanību. Aizeju šodien pie z cilvēka un kaut ko pļāpājam un sākam runāt par strūklaku. Šis uz reiz saka ka strūklakā ielitas trīs lielās Fairī pudeles trauku mazgājamais. Abi smīnam. njā. pat vietējiem patīk savu ciemu “apcelt, apbižot”. karoče sviests. Ja būs laiks noteikti iemetīšu kaut kādas fotkas.

Un noteikti ielikšu vienu atgadījumu no skolas dzīves… skatīties zemāk redzamo video un ja nesaprotat tad uzrakstīšu tekstu, par ko u cilcēks repoja filozofijā.

 Bla bla bla.

Vis smieklīgākā meitene mūsu klasē ir krišjānis.

Truli smiekli >Ha ha ha.

Bla bla.

Pag kuš.

Mums vecajā skolā bija tāds filozofijas skolotājs.

Un ieiet klasē pirmo reiz un saka: aizmirstiet to filozofiju grāmatas ir sūds,  visas zināšanas ir sūds, mēs nākam te filozofofēt, varbūt mēs vaqram pēc šā brīža vadīties, mēs nākam tieši filozofēt, PIE DIRSAS to referātus.

 Āāā

bla bla bla.

Njā seciniet paši par notiekošo.

LAbi īsumā visu esmu sarakstījis. Turpināšu sēdēt pie sava bačoka un klausīties tuc tuc. labu nakti.